Iepazīstot sociālos uzņēmumus Armēnijā

Posted: 2017-10-27
Written by: EU Network
Category: Europe
Tagged: sociālā uzņēmējdarbība es ekonomika armenija

Cik daudz Tu zini par sociālo uzņēmējdarbību? Kādi ir sociālās uzņēmējdarbības principi un mērķi? Ko nozīmē “sociāls” sociālajā  uzņēmējdarbībā? Kas jādara, lai sāktu sociālo uzņēmējdarbību? Kas NAV sociālā uzņēmējdarbība?

Eiropas Savienībā šobrīd nepastāv universāla sociālās uzņēmējdarbības definīcija. Šo jēdzienu izmanto, apzīmējot atšķirīgus uzņēmējdarbības principus un formas, un tās ietver uzņēmumu dibināšanu ar mērķi īstenot sociālus un vides mērķus.  Kopumā sociālā uzņēmējdarbība ir uzskatāma par neatņemamu Eiropas daudzveidīgās sociālās tirgus ekonomikas sastāvdaļu. Tā balstās uz solidaritātes un atbildības principiem, uz indivīda un sociālo mērķu prioritāti, sekmē sociālo atbildību, sociālo kohēziju un sociālo iekļaušanu.

Mūsdienās par sociāliem uzņēmumiem tiek uzskatīti uzņēmumi, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, un to darbības spektrs un risināmo problēmu loks ir daudzveidīgs. Mainoties sabiedrībai un tajā pastāvošajām sociālajām problēmām Eiropā, pēdējos gados tālāk attīstījies un mainījies arī sociālā uzņēmuma jēdziens. Sociālie uzņēmumi vairs nav tikai darba integrācijas uzņēmumi, vai tādi, kas rada darba vietas īpašām personu grupām.

Sociālā uzņēmējdarbība gan ir tikai neliela daļa no sociālās ekonomikas, kas ietver arī iekļaujošu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību. Sociālie uzņēmumi, kas tiek veidoti sociālās un vides jomas pilnveidei, var darboties kā sociālo pārmaiņu dzinējspēks, piedāvājot arī inovatīvus risinājumus, veicinot iekļaujošus darba tirgus un sociālo pakalpojumu pieejamību ikvienam.

Lai iegūtu plašāku izpratni par sociālo uzņēmējdarbību 2017.gadā no 9. līdz 18. oktobrim 27 dažādu jomu speciālisti no 11 valstīm (Gruzijas, Armēnijas, Ukrainas, Latvijas, Lielbritānijas, Austrijas, Polijas, Moldovas, Nīderlandes, Baltkrievijas un Itālijas)  tikās Armēnijā (Aghveran), lai starptautiskā apmācību kursā ‘’ Transcending the reality and progress ‘’ gūtu plašāku izpratni par sociālās uzņēmējdarbības principiem, kas noderētu ikdienas darbā, sekmējot jauniešu aktīvāku iesaisti ne vien kopienas norisēs, bet arī sociālās uzņēmējdarbības attīstīšanā jo īpaši vietējā mērogā. Starptautiskajās jaunatnes darbinieku apmācībās Armēnijā Latviju pārstāvēja trīs  Skrundas novada  jaunatnes un sociālās jomas pārstāves.

socialentrepreneur1-.jpg

socialentrepreneur2-.jpg

socialentrepreneur3-.jpg

Apmeklējot sociālos uzņēmumu Armēnijā.

Pirmais, kurš jebkad definēja sociālo uzņēmējdarbību, bija Muhammads Yunus (Muhammad Yunus) sociālais uzņēmējs no Bangladešas.  Muhammads Yunus  ir Grameen Bankas dibinātājs un Nobela miera prēmijas laureāts. Kopumā sociālo uzņēmumu raksturo vairākas pazīmes:

• vēlme atrisināt vai risināt sociālu problēmu, izmantojot biznesa metodes un instrumentus (uzņēmējdarbība, kas konkurē brīvajā tirgū);
• ražo preces un sniedz pakalpojumus, izmanto algotu darbaspēku ar atbilstošu samaksu;
• var sākties kā neliela vietēja līmeņa iniciatīva, kas tiek īstenota kopējās interesēs, sabiedriska labuma panākšanai;
• valsts vai pašvaldības uzņēmums, pat, ja tas pilda kādu likumā noteiktu sabiedrisku funkciju, nav uzskatāms par sociālu uzņēmumu;
• dibināšanas dokumentos (statūtos un dibināšanas līgumā) jāatspoguļojas sociālajam mērķim vai problēmai, kuras risināšanai uzņēmums veidots;
• tam jādemonstrē izmērāma pozitīva sociāla ietekme, un tas tiek pārvaldīts atbildīgā un pārredzamā veidā, jo īpaši iesaistot darbiniekus, klientus un iesaistītās puses, kuras skar uzņēmuma saimnieciskā • darbība.

Jāņem vērā, ka sociālie uzņēmumi darbojas dažādās jomās - ir valstis, kur sociālā uzņēmējdarbība saistīta tikai ar darba integrāciju, taču ir valstis, kur sociālie uzņēmumi var darboties gandrīz ikvienā darbības jomā, kur risināmas sabiedrībai būtiskas problēmas. Tādējādi sociālā uzņēmējdarbība piedāvā jaunu pieeju sabiedrības problēmu risināšanai, kas nereti var būt efektīvāka un ilgtspējīgāka par pastāvošajiem risinājumiem un spēj sniegt labumu sabiedrībai kopumā.

socialentrepreneur4-.jpg

Zīmīgi, ka apmācību norises laikā Latvijā 12.oktobrī Saeimā tika pieņemts ‘’Sociālā uzņēmuma likums’’, kura mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību. Likums dos tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību. Likums stāsies spēkā 2018.gada 1.aprīlī un sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas īsteno radošu saimniecisko darbību ar labvēlīgu sociālo ietekmi, piemēram, sniedz sociālos pakalpojumus, veido iekļaujošu pilsonisko sabiedrību, veicina izglītību, atbalsta zinātni, strādā pie vides aizsardzības un saglabāšanas, nodrošina dzīvnieku aizsardzību vai veicina kultūras daudzveidību.

Svarīgi ir zināt, kas NAV sociālā uzņēmējdarbība:

• Sociālā uzņēmējdarbība NAV tradicionālo uzņēmumu sociālā korporatīvās atbildības aktivitātes. Piemēram, bankas īstenota izglītības programma nav sociālā uzņēmējdarbība, ja vien, protams, tā netiek īstenota un veikta atsevišķa, nodalīta, finansiāli un saturiski neatkarīga uzņēmuma veidā.
• Sociālā uzņēmējdarbība NAV labdarība, kad kaut kas tiek kādam atdots vai dots bez maksas, par brīvu.
• Sociālā uzņēmējdarbība NAV valsts un pašvaldības sociālās palīdzības aktivitātes.
• Latvijas pārstāves  starptautiskās apmācībās ieguva būtisku pieredzi, kas tiks izmantota ikdienas darbā. Ikvienam projekta dalībniekam bija iespēja mācīties ne tikai no profesionāliem apmācītājiem – treneriem, bet arī no ikviena dalībnieka -  dažādu jomu speciālistiem. Neskatoties uz to, ka katrs mēs esam vienreizējs, ar savu skatījumu uz pasauli, apmācību noslēgumā bija skaidri redzams, ka mums ir arī kopīgs mērķis – padarīt pasauli labāku!

socialentrepreneur5-.jpg

Projekta laikā liels uzsvars tika likts uz praktisku darbošanos, rūpīgi strādājot pie prototipa – parauga izstrādes, pārliecinot pārējos apmācību dalībniekus par sava sociālā uzņēmuma biznesa ideju, dzīvotspēju. Kā papildus instrumenti, kas gūti apmācību laikā, minami rīki finansējuma piesaistei (piemēram, pūļa finansējums, dažādu fondu piedāvātie granti).

Starptautisko apmācību dalībnieki Armēnijā apmeklēja arī trīs sociālos uzņēmumus, kuri veiksmīgi darbojas, un ar savu darbību ir pierādījuši, ka šis ir lielisks instruments, lai risinātu virkni sociālo problēmu.

Starptautiskās jaunatnes darbinieku apmācības ‘’ Transcending the reality and progress’’ tika realizētas  Eiropas Savienības programmas Erasmus+ KA1  finansējuma  ietvaros. Latvijas partneris šajās starptautiskajās jaunatnes darbinieku apmācībās bija nevalstiskā orgnaizācija- biedrība ‘’Donum Animus’’. Erasmus+ neformālās izglītības aktivitātes jaunatnes darbinieku profesionālajai attīstībai ir projekti, kas ietver sevī neformālās izglītības aktivitātes jaunatnes darbinieku profesionālajai attīstībai. Tā ir iespēja jaunatnes darbā iesaistītajām personām mācīties starptautiskā vidē kopā ar kolēģiem no citām valstīm, papildināt zināšanas kādā ar jaunatnes darbu saistītā jomā, uzlabot prasmes un iemaņas praktiskajā darbā, uzzināt vai izplatīt pozitīvo pieredzi, kā arī veidot jaunus sadarbības tīklus. Programma "Erasmus+" tiek īstenota no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

logo-erasmusplus.png

--------------------------------------------------------

Please find article in English here.

Comments

There are no comments

Post a comment